Pētījums pamatā Veselīgās mājas barometram

2017. gada Veselīgās mājas barometrs sper soli tālāk savos atklājumos, salīdzinot ar 2016. gada pētījumu, analizējot, kā ēkas ietekmē Eiropas pilsoņu veselību. 

Veselīgās mājas barometrs ir balstīts uz Pan Eiropas aptaujām, lai secinātu saistību starp mājām un veselību. Barometrs tiek izdots trešo gadu un to publicē Veselīgo māju dienā VELUX grupa. Pirmais pētījums tika prezentēts 2015. gadā. Pirmie divi barometri detalizētāk pētīja, kā eiropieši izjūt veselīgo māju ietekmi. 

Šī gada barometrā tiek izmantoti dažādi informācijas avoti: Berlīnes konsultāciju un pētījumu aģentūra  Ecofys, Vācijas pētījumu institūts Fraunhofer IBP, Kopenhāgenas ekonomikas konsultāciju birojs un dati no iepriekšējiem Veselīgās mājas barometriem. 

Pētnieki no Ecofys  analizēja saistību starp veselību un ēkām 27 ES valstīs (izņemot Vāciju). Par pamatu tika ņemti Eurostat datu bāze  EU-SILC (Survey on Income and Living Conditions,  dati, lai novērtētu ienākumus un dzīves apstākļus un to attīstību Eiropā). EU-SILC datus ievāc katras ES valsts oficiālais statistikas birojs.  Pētījums tiek balstīts uz tā sauktajiem "jēlajiem" EU-SILC datiem, t.i.  iedzīvotāju pašu iesniegtiem datiem, kā arī statistiskiem novērojumiem. Eurostat izsniedz šos datus apstiprinātu pētījumu veikšanai tikai akreditētiem pētniecības uzņēmumiem.  Pētījumā ir par katru jautājumu anonīmas atbildes no vairāk kā  100,000 individuālajām mājsaimniecībām un vairāk ķā  250,000 pieaugušo (16+) visās ES dalībvalstīs, izņemot Vāciju. 

Fraunhofer IBP analizēja vairāk kā 200 zinātniskās publikācijas par mitruma un pelējuma ieteikmi uz plaušu veselību. Pētījumam tika izmantota meta analīzes metode, lai mazinātu kļūdainu secinājumu risku.  Fraunhofer IBP iegūtie meta analīzes dati apvienojumā ar Eurostat statistiskajiem datiem un citiem pētījumiem, ļāva secināt, cik eiropiešu veselību ietekmē paaugstināts mitruma un pelējuma daudzums, kā arī ļāva noteikt, kādu iespaidu tas atstāj uz sabiedrības ekonomiku.  

Kopenhāgenas ekonomisti  analizēja mājsaimniecību pieejamos finalsiālos resursus, par pamatu ņemot datus no  OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development). Finansiālos resursos tika ieskaitīti iekrājumi, kā arī nefinansiālais kapitāls.  Lai novērtētu pieejamo nefinanšu kapitālu, ekonomisti  kā sākumpunktu izmantoja mājsaimniecību neto ienākumus. Mājsaimniecības neto kapitāls ir definēts kā finanšu aktīvu summa un mājokļu vērtība, atskaitot visas nesegtās saistības.

Rezultāti, secinājumi, skaitļi Veselīgās mājas barometrā ir balstīti uz Ecofys, Fraunhofer IBP and Kopenhāgenas ekonomistu veiktajiem pētījumiem, ja nav apgalvots citādi. 

Visi pētījumi pieejami lejuplādei zemāk esošajās saitēs.