Ēst vai sildīties? Ar šādu dilemmu saskarās 49 miljoni eiropiešu, pamostoties aukstā ziemas dienā. Sekas šim lēmumam ir nozīmīgas: dubultojās risks saslimt, dzīvojot enerģijas nabadzībā. 

Termins - enerģijas nabadzība, nozīmē personas nespēju atļauties pienācīgi apsildīt savas mājas. Galvenais iemesls ir enerģijas izmaksas, zemie ienākkumi un energo neefektīvas ēkas. 

Izpētot iegūtos rezultātus, esam nonākuši pie secinājuma, ka eiropieši, kuri saskaras ar ekonomiskiem izaicinājumiem, visticamāk dzīvos enerģijas nabadzībā, proti, viņi ekonomēs vairāk kā vajadzētu uz apkures izmaksām un apgaismojumu. Eiropā pat viens no 3 iedzīvotājiem  kādā dzīves posmā saskaras ar šādu problēmu.  45% no finansiālās grūtībās nonākušajiem uztur telpās temperatūru zem komforta līmeņa, lai ietaupītu uz izmaksām³. 

Veselības riski dzīvojot aukstā mājā 

Šie cilvēki dzīvo ne tikai aukstās, bet arī neveselīgās ēkās. Eiropieši, kuri dzīvo enerģijas nabadzībā, visticamāk dzīvo mitrā un neveselīgā ēkā (šāds risks ir trīs reizes lielāks kā eiropiešiem, kuri apkurina māju pietiekami). Dzīvojot aukstā mājā, nozīmīgi pieaug veselības riski, tie pat dubultojas. 

³ Healthy Homes Barometer (2016)

Sekas, ja cilvēks nevar atļauties uzturēt savu ēku komfortablā siltumā ziemas laikā: 

Dubultojas saslimšanas iespēja 

Dubultojas sūdzības par nepietiekamu gaismas daudzumu 

Trīskāršojas sūdzību skaits par paaugstinātu mitruma līmeni