5 metodes iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai

Iekštelpu gaisa kvalitāte raksturo to, cik veselīgs ir gaiss tavās mājās vai ēkā. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras Ventilācijas centra (AIVC (1)) sniegto informāciju labu iekštelpu gaisa kvalitāti raksturo gaiss, kurā nav tādu piesārņotāju, kas izraisa kairinājumu, diskomfortu vai slimības.

2004. gadā Dānijā profesora Jana Sundela (Jan Sundell) veiktajā pētījumā tika noteikti četri tālāk minētie galvenie aspekti, ko ietekmē iekštelpu gaisa kvalitāte (2).

• Komforts: ieejot ēkā, uzreiz ir jūtams, cik svaigs ir gaiss.
• Veselība: slikta gaisa kvalitāte var negatīvi ietekmēt gan elpceļu, gan arī vispārējo veselību.
• Darbspējas: augstas kvalitātes gaiss uzlabo garīgās spējas un labsajūtu.
• Saikne ar dabu: svaigs gaiss ļauj mums justies tuvāk dabai, jo īpaši, ja tas ieplūst pa logiem.

Iekštelpu gaisa kvalitāti (IGK) ietekmē dažādi faktori, tostarp ventilācijas intensitāte, piesārņojuma avoti un apkārtējās vides apstākļi (3).

Navigant Ecofys veiktā analīze, kas iekļauta Veselīgās mājas barometrā (VELUX, 2017), atklāj, ka katrs sestais eiropietis dzīvo veselībai nelabvēlīgā ēkā.

Tie ir mitri, pārkarsuši mājokļi, kuros trūkst dabiskās gaismas vai kuros nav pietiekamas apkures. Pētījumā uzsvērts, ka eiropieši, kas dzīvo mitros mājokļos, 1,7 reizes biežāk ziņo par sliktu veselību. Tāpat arī dzīvošana mājās, kurās pietrūkst dienasgaismas vai kurās ir pārāk karsts, par pusotru reizi palielina iespēju, ka iedzīvotāji ziņos par sliktu veselību.

Saskaņā ar profesores Filomenas Bluisenas (Philomena Bluyssen) 2009. gadā veikto pētījumu (4) iekštelpu gaisā ir daudz ķīmisko savienojumu, kas var negatīvi ietekmēt veselību un komfortu. Tostarp tie ir šādi:

• Gāzes (jo īpaši formaldehīds)
• Gaistoši organiskie savienojumi (GOS)
• Neorganiski ķīmiskie savienojumi (piemēram, slāpekļa oksīdi (NOx) un sēra oksīdi (SOx))
• Daļiņas (piemēram, sadzīves putekļi un sadegšanas blakusprodukti)
• Radioaktīvas gāzes (piemēram, radons)
• Bioloģiski elementi (tostarp pelējums, sēnītes, ziedputekšņi un putekļu ērcītes)
• Mitrums ūdens tvaiku veidā

Profesores Bluisenas pētījumā uzsvērts, ka šo veidu piesārņojuma avoti visbiežāk rodami iekštelpās, kā norādīts tālāk.

• Cilvēku aktivitātes: tabakas dūmi, daļiņas, kas rodas ēdiena gatavošanas procesā, tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu lietošana.
• Patērētāju un biroja elektronika: dažādas ierīces, piemēram, lāzerprinteri.
• Būvmateriāli: siltumizolācija, saplāksnis, krāsa, mēbeles, grīdas un sienu pārklājumi.

Lai radītu ērtu un veselīgu iekštelpu vidi, ir svarīgi rīkoties, kā norādīts tālāk.

• Kontrolēt piesārņojumu tā rašanās vietā: izmantot būvmateriālus un mēbeles ar sertificētu zemu ķīmisko emisiju līmeni, izvēlēties tīrīšanas līdzekļus ar zemu emisiju līmeni, izvairīties no smēķēšanas iekštelpās un efektīvi pārvaldīt mitruma līmeni.
• Uzraudzīt iekštelpu gaisa kvalitāti: regulāri pārbaudīt CO₂, mitruma, GOS un citu iekštelpu piesārņotāju līmeni.

CO₂ līmenis ir noderīgs ventilācijas efektivitātes rādītājs telpā. Tā kā CO₂ rodas cilvēku elpošanas un arī dažu mājsaimniecības ierīču darbības rezultātā, tā uzkrāšanās var liecināt par nepietiekamu ventilāciju, kas var pastiprināt citu iekštelpu piesārņotāju ietekmi.

Āra gaisā parasti ir aptuveni 400 ppm CO₂. Iekštelpās šis līmenis paaugstinās cilvēku aktivitātes rezultātā, un koncentrācija, kas pārsniedz 950 ppm, kā noteikts Eiropas standartā EN 16798-1  (2019. gada maijs), norāda uz sliktu gaisa kvalitāti.

Augsts CO₂ līmenis var izraisīt tādus simptomus kā miegainība, galvassāpes un samazināta produktivitāte. CO₂ līmeņa uzraudzība un pārvaldība ir īpaši svarīga vietās, kur cilvēki pavada ilgāku laiku, piemēram, guļamistabās, mācību telpās un birojos.

Dabiskā ventilācija ir vienkāršs un efektīvs veids, kā pazemināt CO₂ līmeni. Ļaujot svaigam gaisam ieplūst un cirkulēt telpā, vari izkliedēt un izvadīt uzkrāto oglekļa dioksīdu.

Dabiskā ventilācija ir būtiska veselīga iekštelpu gaisa uzturēšanai, un stratēģisks logu izvietojums var ievērojami uzlabot tās efektivitāti.

Jumta logu iebūvēšana līdzās vertikālajiem logiem uzlabo gaisa cirkulāciju, radot augšupejošas gaisa plūsmas. Šāds logu izvietojums nodrošina labāku gaisa apmaiņu un iekštelpu piesārņotāju, piemēram, GOS un smalko daļiņu, izvadi.

Šī ventilācijas metode, kas zināma kā šķērsventilācija, ir īpaši efektīva telpās ar augstu mitruma vai piesārņotāju līmeni, piemēram, virtuvēs un vannasistabās. Uzstādot gan vertikālos, gan jumta logus, jūs varat veicināt iekštelpu piesārņotāju izvadi un uzturēt veselīgāku dzīves vidi.

Slikta iekštelpu gaisa kvalitāte var radīt virkni veselības problēmu, no kurām daudzas rodas gandrīz nekavējoties. Tālāk norādīti izplatītākie simptomi.

• Elpošanas problēmas: kairinājums rīklē, degunā un acīs, elpošanas grūtības un jau esošas astmas pasliktināšanās. Tās bieži vien ir pirmās brīdinājuma pazīmes, kas liecina par iekštelpu gaisa kvalitātes pasliktināšanos.
• Alerģijas: iekštelpu piesārņotāji, piemēram, putekļu ērcītes, pelējums un ziedputekšņi, var pastiprināt gan sezonas, gan visa gada alerģijas, izraisot šķaudīšanu, deguna aizlikumu, acu vai ādas niezi.
• Vispārēji simptomi: galvassāpes, nogurums un reibonis ir bieži sastopamas pazīmes, kas liecina par sliktu iekštelpu gaisa kvalitāti. Šos simptomus var viegli sajaukt ar saaukstēšanās vai gripas simptomiem, tāpēc ir grūtāk noteikt patieso cēloni.

Šo pazīmju agrīna atpazīšana ir būtiska, lai risinātu problēmu un uzlabotu gaisa kvalitāti savā iekštelpu vidē.

Ilgstošai sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes iedarbībai var būt nopietnas sekas, un tās var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem. Tostarp sekas var būt tālāk norādītās.

• Hroniski elpošanas traucējumi: pastāvīga piesārņotāju iedarbība var izraisīt ilgstošas elpceļu slimības, piemēram, hronisku bronhītu, astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS).
• Sirds un asinsvadu slimības: iekštelpu gaisa piesārņojums ir saistīts ar paaugstinātu sirds slimību, augsta asinsspiediena un insulta risku, galvenokārt gaisā esošo piesārņotāju izraisīta hroniska iekaisuma un oksidatīvā stresa dēļ.

Samazini piesārņojumu tā rašanās vietā:

• Izmantojot materiālus ar zemu GOS emisiju līmeni
• Uzturot kārtībā sadedzināšanas iekārtas, lai novērstu kaitīgu gāzu noplūdes
• Uzturot mitruma līmeni telpās 40–60% robežās, lai kavētu pelējuma un putekļu ērcīšu augšanu