Kā novērst kondensāciju, pelējumu un vilkmi ap logiem

Logi ir ļoti būtiski veselīga un patīkama iekštelpu klimata uzturēšanai. Tomēr veci, nolietoti vai slikti blīvēti logi var radīt tādas problēmas kā caurvējš, kondensāts un pelējums. Šīs problēmas ne vien padara dzīvi mājoklī mazāk patīkamu, bet arī laika gaitā var ietekmēt veselību.

Lai novērstu šīs problēmas, ir svarīgi regulāri veikt logu apkopi. Pārbaudi, vai logiem nav nodiluma pazīmju, un pēc nepieciešamības salabo vai nomaini tos, lai tie funkcionētu pareizi un palīdzētu uzturēt komfortablu iekštelpu vidi.

VELUX vecākā iekštelpu klimata un ēku ilgtspējības speciāliste Lisila Šarrana skaidro, kāpēc logos rodas kondensāts:

“Loga iekšpusē kondensāts parasti rodas aukstās dienās, kad iekštelpās ir liels mitrums, kas var rasties gatavošanas un mazgāšanās dēļ vai tad, kad telpās uzturas daudz viesu vai nenotiek pietiekama vēdināšana. Gaisā esošais ūdens tvaiks kondensējas, saskaroties ar auksto rūti vai loga rāmi. Tas retāk notiek ar jauniem, ļoti energoefektīviem logiem, piemēram, ar divkameru stikla paketi, jo iekšējās rūtis un loga rāmis ir labāk izolēti un nekļūst tik auksti.”

Lisila Šarrana skaidro, ka moderni energoefektīvie logi patiesībā ir tik labi izolēti, ka kondensāts var veidoties to ārpusē. Kad kondensāts veidojas loga ārpusē, tas nozīmē tikai to, ka logs ir labi izolēts — tas saglabā siltumu telpā, un ārējā virsma paliek auksta. Tātad, ja kondensāts redzams loga ārpusē, nav pamata satraukumam.

Kondensācijas rašanās risks ir augstākais telpās ar lielu mitruma līmeni. Skaidrs, ka vannasistaba un virtuve ir ierastākās vietas, kurās biežas tvaika klātbūtnes dēļ uzkrājas mitrums. Problemātiskas var būt arī guļamistabas, jo īpaši, ja logi miega laikā ir aizvērti un nav cita veida ventilācijas.

Riskam ir pakļautas arī bērnu un pusaudžu istabas, īpaši dienas laikā, ja viņi pavada savā istabā daudz laika un tur durvis un logus aizvērtus. Tāpat kondensāts vieglāk rodas aukstās telpās, tāpēc ziemas mēnešos ir ļoti svarīgi pareizi un vienmērīgi sildīt mājokli.

Lai uzzinātu vairāk par veselīgas iekštelpu vides uzturēšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu, izlasi mūsu rakstu par iekštelpu gaisa kvalitāti.

Visefektīvākais veids, kā samazināt kondensāciju iekštelpās, saskaņā ar Lisilas Šarranas teikto, ir rūpēties par telpu pienācīgu vēdināšanu. Lai novērstu mitruma uzkrāšanos, rūpīgi veic tālāk minētās darbības.

• Pilnvērtīgi vēdini telpu. Izvēdini telpu 2–4 reizes dienā, īpaši ziemā.
• Noslauki kondensātu. Regulāri notīri mitrumu no logiem, lai novērstu bojājumus.
• Pārbaudi, vai nav noplūžu. Pārbaudi logus un savlaicīgi novērs pamanītās problēmas.
• Uzturi iekštelpu temperatūru. Pastāvīgi uzturi mājoklī temperatūru virs 18 °C, lai virsmas nebūtu aukstas, jo tas veicina kondensāciju. 

Kondensāts uz logiem rada pelējuma risku. Lisila Šarrana no VELUX skaidro: “Zemas temperatūras un augsts mitrums rada ideālus apstākļus ne vien kondensātam, bet arī pelējumam. Pelējums aug uz mitrām virsmām, kas var absorbēt mitrumu, piemēram, koka. Ja logā ir noplūde, ir paredzams, ka tur izplatīsies pelējums.”

Saskarsme ar pelējumu var izraisīt tādus simptomus kā elpošanas traucējumi, aizlikts deguns un niezošas acis. Personām ar astmu vai alerģijām pelējums var ievērojami pastiprināt simptomus, savukārt bērni, kuri aug mājās ar pelējumu, ir pakļauti paaugstinātam astmas attīstības riskam.

Lai aizsargātu gan tavu mājokli, gan veselību, ir ļoti svarīgi iznīcināt pelējumu, tiklīdz tas parādās. Lai nepieļautu, ka pelējums kļūst par atkārtotu problēmu, ir nepieciešama pastāvīga ventilācija. Vēdini mājokli 2–3 reizes dienā, radot caurvēju, vai, ja mājā ir mehāniska ventilācija, pārliecinies, ka tā efektīvi veic iekštelpu gaisa maiņu, lai atbrīvotos no liekā mitruma un novērstu pelējuma veidošanos.

Pelējums var būt dažādās krāsās, bet visbiežāk parādās melni punkti vai balti plankumi. Tas bieži veidojas ap bojātām blīvēm vai vietās ar augstu mitruma līmeni, piemēram, pie logiem, uz mitrām sienām vai dušas aizkariem.

Retāk pelējums var parādīties arī citās krāsās, piemēram, pelēkā, gaiši rozā vai zaļā krāsā, atkarībā no vides un virsmas. Agrīna pelējuma identificēšana un iznīcināšana ir būtiska, lai novērstu tā tālāku izplatīšanos.

Pelējuma noņemšana no logiem un rāmjiem ir samērā vienkārša. Vairumā gadījumu to var izdarīt, izmantojot parastas tīrīšanas metodes. Tomēr dažās situācijās var būt nepieciešama specifiskāka apkope vai profesionāla palīdzība. Lūk, kā efektīvi cīnīties pret pelējumu.

• Virspusējs pelējums. Lielāko daļu pelējuma uz logiem un rāmjiem var noslaucīt ar lupatiņu vai papīra dvieli.
• Pelējums javā vai plaisās. Izmanto pelējuma noņemšanas līdzekli, piemēram, Hysan vai Rodalon. Izsmidzini līdzekli tieši uz skartās vietas, atstāj to uz dažām minūtēm un pēc tam noslauki to ar lupatiņu.

Svarīgi piesardzības pasākumi, lietojot hlora balinātāju.

• Neizmanto balinātāju uz krāsainām sienām vai dabīgā akmens, jo tas var izraisīt krāsas izmaiņas.
• Nekādā gadījumā nejauc hloru ar citiem tīrīšanas līdzekļiem vai ķimikālijām, jo tas var radīt bīstamus izgarojumus.
• Ņem vērā hlora bāzes produktu ietekmi uz vidi.

Plašāka pelējuma perēkļa gadījumā var būt nepieciešama profesionāla palīdzība. Specializēti uzņēmumi var efektīvi konstatēt un apkarot plašas pelējuma problēmas, savukārt profesionāli tīrīšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina rūpīgu apstrādi, izmantojot piemērotus līdzekļus.

Gaisa plūsma no logiem var kaitēt mājokļa komfortam, kā arī palielināt enerģijas izmaksas, ļaujot siltumam izkļūt no telpām. Tas ne tikai ietekmē tavu apkures rēķinu, bet arī palielina oglekļa pēdas nospiedumu.

Par laimi, lielāko daļu gaisa noplūdes var novērst, nosakot tās cēloni. Vispirms izpēti, kas tieši izraisa gaisa plūsmu, un tad izvēlies atbilstošo risinājumu.

Dažkārt vilkmi var izraisīt pavisam vienkārša kļūme, piemēram, nepareizi aizvērti logu stiprinājumi.

Lai risinātu šo problēmu:

• Pārbaudi, vai visi logu stiprinājumi ir pareizi aizvērti.
• Cieši pievelc vaļīgus stiprinājumus.

Pirms pētīt sarežģītākas problēmas, pārliecinies, ka visi stiprinājumi ir pareizi novietoti, lai izslēgtu iespēju, ka vilkme veidojas šī iemesla dēļ.

Bieži sastopams gaisa plūsmas iemesls ir nodilušas blīvgumijas ap logiem. Šīs blīvgumijas ir elastīgas, kas ļauj tām pielāgoties un aizpildīt spraugu starp logu un tā rāmi. Tomēr laika gaitā tās var kļūt trauslas vai saplaisāt, un tad nepieciešams tās nomainīt.

Kā pārbaudīt, vai jāmaina blīvgumijas.

1. Atver logu un ievieto papīra strēmeli loga atvērumā.
2. Aizver logu un mēģini izvilkt papīru.
   • Ja papīru nevar izkustināt vai tas notiek ar lielu pretestību, blīvgumijas joprojām ir efektīvas.
   • Ja papīrs viegli izslīd cauri, blīvgumijas ir jāmaina.

Ja jūti vilkmi no sienas, nevis paša loga, problēmas iemesls varētu būt bojāts ārējais blīvējums starp logu un rāmi. Iebūvējot logus, tiek uzstādīta ārējā blīve no javas, silikona vai izolācijas lentes, lai aizpildītu spraugu starp logu un sienu. Lai gan šim blīvējumam nevajadzētu būt pilnīgi hermētiskam, lai netraucētu ārējās sienas mitruma ventilāciju, aiz tā tik un tā jāatrodas blīvējuma slānim, kas parasti izgatavots no izolācijas vai darvota materiāla. Ja šis slānis nav hermētisks vai tā vispār nav, tas var izraisīt vilkmi mājoklī.

Dažos gadījumos gaiss var plūst no rāmja ap logu. Tas bieži nozīmē, ka iekšējā apdare vai blīvējums starp logu un iekšējo sienu nav gaisu necaurlaidīgs. Šo problēmu tūlītēja risināšana ir būtiska, jo slikta blīvējuma izraisītā vilkme ne tikai ietekmē mājokļa komfortu, bet arī var izraisīt bojājumus mitruma dēļ, kas apdraud sienu vai logu konstrukciju.

Laika gaitā logi var nedaudz sašķiebties, jo loga svars spiežas uz eņģēm. Šī nobīde var radīt spraugas, pa kurām ieplūst gaiss.

Ja slīpums ir neliels, problēmu bieži var atrisināt, uzstādot jaunu, iespējams, biezāku blīvgumiju, lai nosegtu spraugu. Tomēr, ja logs ir būtiski nošķiebies, var būt nepieciešams aizstāt eņģes ar jaunām, izturīgākām eņģēm, lai nodrošinātu, ka logs cieši aizveras un gaisa noplūde nenotiek.

Dažos gadījumos logu tuvumā var sajust auksta gaisa plūsmu, lai gan nav redzamu noplūžu. Šī auksta gaisa sakrāšanās notiek, kad siltais iekštelpu gaiss atdziest saskarē ar aukstu loga virsmu un sakrājas pie grīdas.

VELUX iekštelpu klimata eksperte Lisila Šarrana skaidro:

“Ja ārā ir auksts, arī logs ar zemu energoefektivitāti kļūst auksts, un gaiss, kas nonāk saskarē ar logu, tiek atdzesēts un strauji nokrīt grīdas līmenī. Tas rada nepatīkamu auksta gaisa plūsmu, kas atgādina vilkmi.”

Ja ir izslēgti citi caurvēja cēloņi, piemēram, vaļīgi stiprinājumi, nodilušas blīvgumijas vai bojātas blīves, problēma, iespējams, ir saistīta ar logu zemu energoefektivitāti. Risinājums ir mainīt tos uz moderniem energoefektīviem modeļiem, piemēram, logiem ar divkameru stikla paketi, starp kuru slāņiem ir izolējoša gāze, kas novērš auksta gaisa uzkrāšanos un uzlabo iekštelpu komfortu.