Ilgtspējīga būvniecības prakse: kā radīt māju ar mazu oglekļa pēdas nospiedumu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējība, rūpes par vidi un enerģijas taupīšana ir nokļuvuši mūsu dzīves uzmanības centrā, kas ietekmē transporta, pārtikas, apģērbu un visjūtamāk — celtniecības industriju. Vēsturē ēku projektēšanā to ietekme uz vidi un ilgtermiņa ilgtspējība tika ņemta vērā maz. Tomēr mūsdienās daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgu materiālu izmantošanai un tādu mājokļu projektēšanai, kas laika gaitā var pielāgoties ģimenes mainīgajām vajadzībām, samazina atkritumu daudzumu un veicina ilgmūžību.

VELUX ilgtspējīgas būvniecības inženiere Ambra Guljeti skaidro, cik steidzami nepieciešamas šīs pārmaiņas:

“Mēs piedzīvojam klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, kas lielā mērā ir cilvēku darbības rezultāts. Tas nozīmē, ka mums ir jāierobežo resursu patēriņš visā, ko darām, tostarp savās mājās un tajā, kā tās būvējam, izmantojam un uzturam. Efektīvas mājas, kas lieki netērē enerģiju, materiālus un citus resursus, ir absolūti nepieciešamas, lai mēs virzītos uz ilgtspējīgu dzīvesveidu harmonijā ar mūsu planētu.”

Dānija ir kļuvusi par pasaules līderi ilgtspējīgas arhitektūras jomā, piedāvājot inovatīvus risinājumus, kas iedvesmo būvniekus visā pasaulē. Tādi projekti kā “Living Places Copenhagen” demonstrē, kā uz nākotni vērsts dizains un būvniecība var drastiski samazināt ēkas ietekmi uz klimatu.

Šajā rakstā tu gūsi ieskatu Dānijas lomā ilgtspējīgas būvniecības prakses veicināšanā, izzināsi piecus galvenos ilgtspējīga mājokļu dizaina principus un uzzināsi, kā šos konceptus var piemērot visā pasaulē, lai radītu zaļāku nākotni.

Ambra Guljeti skaidro, ka Dānija ir viena no vadošajām valstīm ilgtspējīgas būvniecības un zaļās celtniecības jomā, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta tādu materiālu izvēlei, kuriem ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi.

“Būvniecības nozarē lielāka uzmanība tiek pievērsta biomateriāliem, piemēram, koksnei, kaņepēm un korķim, kuros parasti iekļauts mazāk oglekļa, salīdzinājumā ar citiem būvmateriāliem,” stāsta eksperte. “Tomēr tas rada arī jautājumus par šo materiālu pieejamību. Vai tie varētu apmierināt visas būvniecības nozares vajadzības? Tāpēc arī apritīgi materiāli ir interesants diskusiju temats, un daudzi arhitekti jau pēta, kurus materiālus var atkārtoti izmantot un kā to darīt.”

Lai gan materiālu atlase ir ārkārtīgi svarīga, ilgtspējīga būvniecība ietver arī jaunas pieejas meklēšanu projektu plānošanas un izpildes posmos. Ambra Guljeti uzsver, ka jaunu materiālu minimāla izmantošana, tā vietā atkārtoti lietojot mājā jau pieejamos resursus, ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt ietekmi uz vidi.

“Videi visdraudzīgākā izvēle ir ierobežot jaunu materiālu izmantošanu un tā vietā izmantot materiālus, kas jau ir mājās. Ja māju īpašnieki var tās atjaunot, nevis būvēt jaunas ēkas, viņi jau nodara mazāku kaitējumu planētai. Izvēloties materiālus, vispārdomātākā izvēle būtu biomateriāli, bet ir svarīgi pievērst uzmanību tam, no kurienes šie materiāli nāk. Jāizvairās pirkt preces, kas transportētas no otras pasaules malas.”

Dānijas vadošā loma ilgtspējīgas arhitektūras jomā parāda, kā pārdomāta materiālu izvēle un atkārtota izmantošana var būt iedvesmas avots zaļākai būvniecības praksei visā pasaulē.

Vienas ģimenes privātmājas ir Dānijas būvniecības tradīciju kodols, un pēdējās desmitgadēs arvien populārākas kļūst vienstāva moduļu mājas. Vienlaikus Dānijas būvniecības noteikumi ir izstrādāti, pirmajā vietā liekot ilgtspējību, un galvenā uzmanība tiek pievērsta mājokļu enerģijas patēriņa samazināšanai, izmantojot tādus pasākumus kā efektīva siltumizolācija, optimizēta ventilācija un energoefektīvi logi.

Mājokļi ar zemu enerģijas patēriņu Dānijā ir kļuvuši arī piekļūstamāki un pieejamāki cenas ziņā, un valsts ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanas ietvaros izceļas vairākas atšķirīgas ēku kategorijas.

• Māja ar zemu enerģijas patēriņu: mājoklis, kura apkurināšanai tiek patērēts ievērojami mazāk enerģijas, nekā ierastās vienģimenes mājās.
• Pasīvā māja: īpaši energoefektīvs mājoklis ar vēl zemākām apkures prasībām. Šādas mājas apkures sistēmas pamatā ir saules siltumenerģija un ventilācijas sistēma, kas atgūst siltumu no mājas iekšienes.
• Nulles enerģijas māja: māja, kas saražo aptuveni tikpat daudz enerģijas, cik patērē, kļūstot pašpietiekama enerģijas patēriņa ziņā.
• Pozitīvas enerģijas māja: mājoklis, kas saražo vairāk enerģijas nekā patērē, nodrošinot papildu enerģiju energoapgādes tīklam vai citiem lietojumiem.

Dānijas uzmanības koncentrēšana uz šiem inovatīvajiem mājokļu veidiem atspoguļo tās apņemšanos samazināt dzīvojamo ēku ietekmi uz vidi, vienlaikus iedvesmojot ilgtspējīgu būvniecības praksi visā pasaulē.

Lai gan enerģijas patēriņa samazināšana mājokļos ir solis uz priekšu, patiesai ilgtspējībai ir vajadzīga plašāka perspektīva. Piemēram, mājas ar zemu enerģijas patēriņu taupa enerģiju, bet būvniecības laikā tām var būt lielāka kopējā ietekme uz klimatu nekā tradicionālajām mājām.

Lai panāktu lielāku ilgtspējību, nozarei ir jākoncentrējas uz materiālu patēriņa samazināšanu, videi draudzīgu materiālu izvēli un būvniecības metožu optimizēšanu.

Nākotnē vienģimenes mājas ar privātiem dārziem var aizstāt resursu ziņā efektīvāki mājokļu modeļi. Koplietošanas iekštelpas un āra zonas varētu palīdzēt samazināt ietekmi uz vidi, vienlaikus padarot mājokļus pieejamākus visiem

“Living Places Copenhagen” ir eksperimentāls projekts, kas tika uzsākts 2023. gadā Jernbenbijā Kopenhāgenā un ietver septiņas prototipa mājas, kas projektētas ar ievērojami mazāku ietekmi uz klimatu nekā tradicionālas mājas. Šo mājokļu pamatā ir pieci galvenie principi: veselība, koplietošanas telpas, vienkāršs dizains, elastīgums un mērogojamība.

Projekts “Living Places Copenhagen” tika radīts, reaģējot uz augošo klimata krīzi, lai izceltu to, kā būvniecības nozarei var būt proaktīva loma oglekļa pēdas samazināšanā, vienlaikus būvējot dzīvojamās mājas, kas ir ilgtspējīgas un gatavas nākotnei. Projekta mērķis ir radīt ilgtspējīgus un veselīgus mājokļus, izmantojot jau tagad plaši pieejamus materiālus un paņēmienus.

Inovatīvais “Living Places” māju dizains var panākt trīskārtēju oglekļa pēdas samazinājumu un trīs reizes veselīgāku iekštelpu klimatu nekā tipiskā vienģimenes mājoklī. Turklāt šo ilgtspējīgo māju būvniecības izmaksas ir līdzvērtīgas tradicionālo ģimenes māju izmaksām, kas pierāda, ka videi draudzīga būvniecības prakse ir gan iespējama, gan pieejama.

“Living Places Copenhagen” ir uzņēmumu VELUX, EFFEKT Architects un Artelia Denmark sadarbības rezultāts. Šiem trim uzņēmumiem ir kopīgs redzējums par klimata problēmu risināšanu, meklējot veidus, kā mainīt būvniecības industrijas darbības veidu, un veicinot radošu starpnozaru sadarbību.

Ambra Guljeti skaidro projekta filozofiju:

“Mēs uzskatām, ka starpnozaru sadarbība ir labākais risinājums oglekļa pēdas samazināšanai. Tāpēc mēs izveidojām sadarbību ar EFFEKT Architects un Artelia Denmark, lai rastu jaunu pieeju tam, kā mēs pašreiz būvējam mājas. Šī procesa laikā mēs esam rūpīgi apsvēruši katru dizaina un materiālu izvēli un uzdevuši jautājumus par to, kā katra no šīm izvēlēm varētu ietekmēt vidi, cilvēku veselību un ēkas efektivitāti.”

Domājot par “ilgtspējīgu mājokļu būvniecību”, ir viegli koncentrēties tikai uz videi draudzīgu būvmateriālu izvēli. Tomēr patiesi ilgtspējīgai būvniecībai ir nepieciešams, lai arī pati arhitektūra ietvertu ilgtspējības principus. Ambra Guljeti izceļ saikni starp arhitektūru un ilgtspējību:

“Mājas arhitektoniskā kvalitāte ir absolūti nepieciešama, ja vēlies maksimāli palielināt energoefektivitāti. Logu forma un virziens, fasādes uzbūve un logu izvietojums ir daži no dizaina komponentiem, kas būtiski ietekmē ēkas lietojamību un enerģijas patēriņu. Jo labāk ēkas arhitektūra ir optimizēta zemam enerģijas patēriņam, jo energoefektīvāka ēka kļūst.”

Ilgtspējības principus, kas ir projekta “Living Places” pamatā, var iedalīt piecos pīlāros: veselība, koplietošanas telpas, vienkāršs dizains, elastība laika gaitā un mērogojamība. Šie pīlāri veido pamatu tam, kā radīt mājokļus, kas ir ne vien ekoloģiski, bet arī pielāgojami mainīgām vajadzībām un pieejami plašai auditorijai. Tālāk ir sniegts pārskats par katru principu un tā lomu ilgtspējīgos mājokļos.

Ambra Guljeti skaidro, kāpēc veselībai ir tik liela nozīme ilgtspējīgā būvniecībā:

“Veselīgs mājoklis nozīmē, ka tas ir labvēlīgs gan cilvēku, gan mūsu planētas veselībai. Uzņēmumā VELUX mēs vienmēr esam koncentrējušies uz veselīgu mājokļu radīšanu un palīdzējuši mūsu klientiem pārveidot savus mājokļus, ielaižot tajos dienasgaismu un svaigu gaisu. Kad telpā ieplūst vairāk dienasgaismas, tas var pilnībā mainīt telpas funkcionalitāti un sajūtas, atrodoties tajā.”

Ambra Guljeti skaidro koplietošanas telpu nozīmi ilgtspējīgos mājokļos:

“Ņemot vērā klimata krīzi, kuru mēs piedzīvojam, kā arī cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu, kas skāris daudzas Eiropas pilsētas, mēs pievērsāmies koncepcijai, kura paredz vairāk koplietojamu telpu. Ja mēs būvējam tikai privātas telpas, tas būtiski ietekmē planētu un cilvēku finanses, kad viņi meklē jaunas mājas īres vai iegādes iespējas. Tāpēc mēs sev jautājām, vai mēs varam koplietot vairāk telpu ar saviem kaimiņiem, un ar kādām telpām mēs esam gatavi dalīties?”

Lielākā daļa cilvēku, iespējams, redz idejisku saistību starp vienkāršu dizainu un minimālisma arhitektūru, tomēr Ambra Guljeti skaidro, ka ilgtspējīgā arhitektūrā vēlamā vienkāršība sniedzas daudz tālāk par estētiskām izpausmēm.

Mūsdienu arhitektūra tiecās kļūt arvien sarežģītāka. Tā rezultātā arī ēkas ekspluatācija, uzturēšana un remonts kļuva sarežģītāki. Sarežģīta arhitektūra nozīmē, ka bieži tiek radīta neelastīga ēka, kuru nevar laika gaitā papildināt atbilstoši tās lietotāju vajadzībām. Kad saistībā ar ilgtspējīgiem mājokļiem pieminam “vienkāršību”, mēs ar to domājam vienkāršu sistēmu un konstrukciju plānošanu, lai māju varētu uzturēt, remontēt un papildināt, neskarot tās pamata konstrukciju.

Svarīgs ilgtspējīgas arhitektūras aspekts, kas redzams arī projektā “Living Places”, ir tādu mājokļu radīšana, kurus var pielāgot mājokļu īpašnieku mainīgajām vajadzībām daudzu gadu garumā. Piemēram, varbūt ir gaidāms mazulis. Pusaudzim var būt nepieciešams vairāk privātuma. Iespējams, vecāka gadagājuma radiniekam būs jāpārvācas uz šo mājokli. Varētu rasties nepieciešamība uz laiku izīrēt daļu mājas. Vai varbūt kāda mājas daļa reiz tiks izmantota uzņēmējdarbībai.

Ilgtspējīgā arhitektūrā būtiska nozīme ir tam, lai viens un tas pats mājoklis varētu apmierināt daudzās mainīgās vajadzības laika gaitā un nebūtu atkārtoti jāveic videi kaitīgas darbības, piemēram, nojaukšana, piebūvju celtniecība vai, iespējams, pat pilnīgi jaunas mājas būvniecība.

Pēdējais ilgtspējīgas mājokļu būvniecības pīlārs ir mērogojamība. Ambra Guljeti skaidro, ka VELUX sadarbībā ar EFFEKT Architects un Artelia Denmark bija svarīgi demonstrēt mājokļu risinājumu, ko ir iespējams ievērojami paplašināt.

Mērogojamība uzsver koncepcijas pieejamību cenas ziņā. Projekts “Living Places” tika radīts, lai popularizētu mājokļu risinājumus plašai sabiedrībai, nevis ekskluzīvas iespējas, kas pieejamas tikai dažiem.

Projekts “Living Places” parāda, ka ir iespējams būvēt ilgtspējīgi, izmantojot jau šodien pieejamus materiālus un būvniecības metodes. Tomēr ir nepieciešama proaktīva pieeja visos būvniecības procesa posmos un arī pēc tiem, veicot turpmākos mājas uzturēšanas un renovācijas darbus. Ja tu plāno uzsākt zaļu būvniecības projektu, tam noteikti ir rūpīgi jāsagatavojas. Ambra Guljeti sniedz šādus padomus:

“Pirmkārt un galvenokārt es rekomendēju lasīt un izzināt ilgtspējīgas būvniecības metodes un izpētīt jau realizētus mājokļu projektus, no kuriem var gūt iedvesmu. Pēc tam es ieteiktu izvirzīt dažus mērķus vai prioritātes, lai vienmēr paturētu prātā sava projekta svarīgākos aspektus un vajadzības gadījumā varētu vieglāk atrast kompromisus. Nākamais solis ir izvēlēties pieredzējušu komandu, kas palīdzēs īstenot projektu. Neatkarīgi no tā, vai tas ir arhitekts, celtniecības uzņēmums, inženieris vai vairāku profesiju apvienojums, ir jāpārliecinās, ka viņi izprot šo pieeju un jums ir kopīgas vērtības.”

Ja vēlies uzzināt vairāk par projektā “Living Places” izmantotajām ilgtspējīgas būvniecības metodēm, mēs iesakām grāmatu “Living Places — Principles and Insights for a New Way of Thinking Buildings” (“Living Places — Principi un ieskati jaunā būvniecības filozofijā”).

Risinot tādas būtiskas problēmas kā klimata krīze, uzmanības centrā bieži ir liela mēroga politiskas iniciatīvas. Tomēr arī individuāli māju īpašnieki spēj radīt būtiskas pārmaiņas un sniegt vērtīgu ieguldījumu. Ambra Guljeti uzsver individuālas rīcības nozīmi:

“Mēs visi varam būt daļa no pārmaiņām ceļā uz ilgtspējīgu būvniecības praksi, mainot savus patēriņa paradumus un, piemēram, apzinātāk un kritiskāk izvēloties pirkumus mājsaimniecības un celtniecības preču veikalā. Spēja izprast un izvērtēt, ko mēs pērkam vai izvēlamies saviem mājokļu projektiem, tāpat kā mēs to darām, izvēloties pārtiku lielveikalā, var ne tikai samazināt mūsu mājokļu oglekļa pēdas, bet arī palīdzēt veidot ilgtspējīgu, par vidi informētu sabiedrību.”

• Renovēt bieži vien ir ilgtspējīgāk nekā būvēt jaunas ēkas.
• Ilgtspējīgai būvniecībai nav jānozīmē augstākas izmaksas nekā būvējot ar ierastajām metodēm.
• Ilgtspējīga mājokļa pamatā jābūt elastīgam dizainam, kas laika gaitā pielāgojas mainīgām vajadzībām.

Spēja kritiski izvērtēt un atlasīt materiālus vai produktus mājas projektiem, līdzīgi kā izvēloties pārtikas produktus lielveikalā, var būt ļoti svarīga tava mājokļa oglekļa pēdas samazināšanai. Šīs nelielās, bet pārdomātās izvēles arī sniedz ieguldījumu ilgtspējīgas un vidi cienošas sabiedrības veidošanā.