SLIKTAS GAISA KVALITĀTES IEKŠTELPĀS SEKAS


Mūsdienās 84 miljoni eiropiešu dzīvo mitrā un pelējuma skartā mājā, kas palielina risku iegūt elpceļu slimības un ilgstoši mocīties ar alerģijām.


Dzīvojot mitrās un pelējuma skartās mājās, pastāv par 40% lielāks risks saslimt ar astmu. Eiropas pētījumā tika atklāts, ka 2,2 miljoniem Eiropas iedzīvotāju ir astma, kas iegūta dzīvojot mitrās un pelējuma skartās ēkās. Mitrums izraisa arī alerģiskas reakcijas. Pastāv tikai viens patiesi efektīvs un ilgstošs risinājums, kā cīnīties ar sekām, ko izraisīja slikts klimata iekštelpās — izvadīt sastāvējušos gaisu, vēdinot telpas. Gandrīz sešas no desmit mājām netiek pietiekami vēdinātas.

SIMPTOMI

Nepārprotamākie astmas simptomi ir elpas trūkums un apgrūtināta elpošana, tomēr ir arī citas pazīmes, kuras jāņem vērā. Par astmu var liecināt spiedoša sajūta krūtīs, sēkšana (svilpjoša vai pīkstoša skaņa krūtīs elpošanas laikā, jo īpaši izelpošanas laikā) un hronisks klepus, jo īpaši naktī vai fizisko aktivitāšu laikā.

RISINĀJUMI

Pastāv trīs vienkārši, bet efektīvi veidi, kā iekštelpās uzlabot klimata kvalitāti. Jo biežāk tos izmantosiet ikdienā, jo labākus rezultātus sasniegsiet.

1.


Vēdiniet, radot caurvēju

Iekštelpās gaiss satur gāzes, daļiņas, bioloģiskās atliekvielas un ūdens tvaikus, kas var kaitēt veselībai. Telpas mājās ieteicams vēdināt vismaz 10 minūtes 3–4 reizes dienā, atverot vairākus logus. Turklāt guļamistaba ir jāvēdina gan pirms gulētiešanas, gan no rīta pieceļoties.

2.


Tīriet un vēdiniet paklājus

Vai pat vēl labāk — izmetiet tos! Biezi paklāji un tādas mēbeles kā veci dīvāni ir putekļu ērcīšu un baktēriju paradīze.

3.


Izvairieties no mitruma un pelējuma uzkrāšanās

65% eiropiešu vismaz reizi nedēļā veļu žāvē iekštelpās. Tas ir slikts ieradums. Veļai žūstot, gaisā uzkrājas mitrums, kas var izraisīt kaitīgu pelējumu un pārmērīgu mitrumu telpās. Ja iespējams, žāvējiet veļu citur. Ja veļu nav iespējas žāvēt ārā, novietojiet to pie atvērta loga. Tādējādi izvadīsiet pa logu daļu liekā mitruma. Tādēļ ir atbilstoši jāvēdina vannas istaba un virtuve.

Vai vēlaties uzzināt vairāk?

PASKATĪTIES
PLAŠĀK

Papildus jaunai ikdienas kārtībai, ir svarīgi ievērojami mainīt arī klimatu mājas iekštelpās. 90% sava laika mēs pavadām telpās, un 2/3 šī laika — savās mājās. Dzīves kvalitātes iekštelpās uzlabošana jāsāk ar savām mājām.

 

Pilnveidojiet esošās telpas

Izdomājiet, kā varat “āru ienest iekšā”. Vairums no mums dzīvo pilsētvidē, tādēļ zināmā mērā mēs esam attālinājušies no dabas. Vidi iekštelpās var uzlabot pat tāds nieks kā daži puķupodi ar augiem, jo tiem piemīt gaisu attīrošas īpašības. Pārdomāti izmantojiet logus un durvis, veidojot skaistāku skatu pa tiem.

Pārdomāti paplašiniet telpas

Plašākas telpas ir patīkamākas un mājīgākas. Pārbūvējiet vai paplašiniet bēniņus, izmantojot tādus risinājumus, kuri nodrošina vairāk svaiga gaisa un dienasgaismas.

Pārvākšanās uz citu mājokli

Meklējot jaunu mājokli, jāņem vērā, ka vecos īpašumos var būt tādi apstākļi, kas nelabvēlīgi ietekmē klimatu iekštelpās. Piemēram, noteikti pārbaudiet, vai visi logi ir pilnībā atverami un darbojas, jo īpaši virtuvē un guļamistabā. Plānojot remontu, izvēlieties gaišākus krāsu toņus. Tādējādi tiks radīta virsma, kas labāk atstaro gaismu.


GAISS IEKŠTELPĀS VAR BŪT PIECKĀRT PIESĀRŅOTĀKS NEKĀ GAISS ĀRPUS TĀM

Neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat, gandrīz vienmēr ir ieteicams laiku pa laikam atvērt logu, lai telpas vēdinātu un ielaistu tajās svaigu gaisu.

KAS JUMS BŪTU JĀDARA

Labāku gaisu un dienasgaismu mājās var iegūt dažādos veidos. Dažkārt to var panākt ātri un vienkārši, bet citkārt — ilgstoši, tomēr jebkurš no tiem nodrošina uzlabojumus ilgtermiņā.