GAISS-IEKŠTELPĀS-NAV-TĀDS-KĀDU-JŪS-TO-IEDOMĀJATIES


Gaiss iekštelpās var būt pieckārt piesārņotāks nekā gaiss ārpus tām. Sastāvējies gaiss var veicināt veselības problēmas, piemēram, acu iekaisumu, galvassāpes, miega traucējumus un pat astmu un alerģijas.


Gaisu iekštelpās piesārņo neskaitāmi avoti. Piemēram, sākot no pārmērīga CO2 līmeņa līdz pat virtuvē esošajām pārtikas daļiņām, mājdzīvnieku apmatojumam un mitrumam, kas uzkrājas vannas istabā, dušā un veļas mazgājamajā mašīnā. 65% eiropiešu vismaz reizi nedēļā veļu žāvē iekštelpās. Tādējādi viņu mājās uzkrājas mitrums — vienai ģimenei dienā veidojas aptuveni desmit litri šķidruma. Pētījumos tiek apliecināts tas, ka bērnu istabas bieži ir vispiesārņotākās telpas mājās. 45% bērnu istabu ir pārāk augsts CO2 līmenis, jo tās netiek pietiekami vēdinātas.

SIMPTOMI

Ja jums ir nepārejoši veselības traucējumu simptomi, piemēram, šķaudīšana, iesnas, iekaisušas acis un galvassāpes, kas ārpus mājām nav tik izteikti, iespējamais cēlonis var būt slikts klimats iekštelpās. Gatavojot ēdienu, uzkopjot istabas un mazgājoties vannā, telpu gaisā palielinās mitruma līmenis, kas veicina pelējuma veidošanos un izraisa veselības problēmas. Turklāt, jo lielāka ir rosība telpās, jo vairāk putekļu un citu daļiņu tiek pacelts gaisā.

RISINĀJUMI

Lai uzlabotu gaisu iekštelpās, vispirms ir jāapjauš un jāizprot problēmas mērogs. Tas jūs motivēs atcerēties visus minētos vienkāršos risinājumus tīrākam gaisam.

1.


Vēdiniet, radot caurvēju

Iekštelpās gaiss satur gāzes, daļiņas, bioloģiskās atliekvielas un ūdens tvaikus, kas var kaitēt veselībai. Telpas mājās ieteicams vēdināt vismaz 10 minūtes 3–4 reizes dienā, atverot vairākus logus. Turklāt guļamistaba ir jāvēdina gan pirms gulētiešanas, gan no rīta pieceļoties.

2.


Tīriet un vēdiniet paklājus

Vai pat vēl labāk — izmetiet tos! Biezi paklāji un tādas mēbeles kā veci dīvāni ir putekļu ērcīšu un baktēriju paradīze.

3.


Izvairieties no mitruma un pelējuma uzkrāšanās

Centieties nežāvēt veļu telpās. Tādā veidā tiek radīts mitrums, kas savukārt veicina veselībai kaitīga pelējuma veidošanos. Tā paša iemesla dēļ ir pareizi jāvēdina vannas istaba. Ja veļu nav iespējas žāvēt ārā, novietojiet to pie atvērta loga. Tādējādi izvadīsiet pa logu daļu liekā mitruma.

Vai vēlaties uzzināt vairāk?

PASKATĪTIES PLAŠĀK

Papildus jaunai ikdienas kārtībai, ir svarīgi ievērojami mainīt arī klimatu mājas iekštelpās. 90% sava laika mēs pavadām telpās, un 2/3 šī laika — savās mājās. Dzīves kvalitātes iekštelpās uzlabošana jāsāk ar savām mājām.

 

Pilnveidojiet esošās telpas

Izdomājiet, kā varat “āru ienest iekšā”. Vairums no mums dzīvo pilsētvidē, tādēļ zināmā mērā mēs esam attālinājušies no dabas. Vidi iekštelpās var uzlabot pat tāds nieks kā daži puķupodi ar augiem, jo tiem piemīt gaisu attīrošas īpašības. Pārdomāti izmantojiet logus un durvis, veidojot skaistāku skatu pa tiem.

Pārdomāti paplašiniet telpas

Plašākas telpas ir patīkamākas un mājīgākas. Pārbūvējiet vai paplašiniet bēniņus, izmantojot tādus risinājumus, kuri nodrošina vairāk svaiga gaisa un dienasgaismas.

Pārvākšanās uz citu mājokli

Meklējot jaunu mājokli, jāņem vērā, ka vecos īpašumos var būt tādi apstākļi, kas nelabvēlīgi ietekmē klimatu iekštelpās. Piemēram, noteikti pārbaudiet, vai visi logi ir pilnībā atverami un darbojas, jo īpaši virtuvē un guļamistabā. Plānojot remontu, izvēlieties gaišākus krāsu toņus. Tādējādi tiks radīta virsma, kas labāk atstaro gaismu.


DZĪVOJOT MITRĀ UN
PELĒJUMA SKARTĀ MĀJĀ, IR
PAR 40% LIELĀKS RISKS IEGŪT ASTMU

Sliktas kvalitātes gaiss iekštelpās var izraisīt vai pastiprināt elpceļu problēmas un alerģijas.

KAS JUMS BŪTU JĀDARA

Labāku gaisu un dienasgaismu mājās var iegūt dažādos veidos. Dažkārt to var panākt ātri un vienkārši, bet citkārt — ilgstoši, tomēr jebkurš no tiem nodrošina uzlabojumus ilgtermiņā.