DIENASGAISMA IR NEPIECIEŠAMĪBA, NEVIS GREZNĪBA


90% sava laika mēs pavadām telpās, un nepastāv nekādi dienasgaismas aizstājēji, kuri spēj pasargāt no veselības problēmām, kas organismā rodas nepietiekamas dienasgaismas dēļ. 


Pat visspožākais mākslīgais apgaismojums nespēj līdzināties dienasgaismai, kas mums palīdz uzturēt labu veselību. Zinātniskajos pētījumos tiek apstiprināts, ka dienasgaismas trūkums var kaitēt gan veselībai, gan garīgajai labsajūtai. Eksperti lēš, ka līdz pat 15% pasaules iedzīvotāju cieš no dažāda līmeņa sezonas garīgās veselības traucējumiem (SGVT) jeb tā dēvētās ziemas depresijas. Turklāt, jo tuvāk ir polārais loks, jo izteiktāka ir šī tendence.  

Dienasgaismas nepietiekamība ietekmē arī vairākas citas veselības problēmas. Piemēram, D vitamīna deficītu, kas var izraisīt noguruma sajūtu un palielinātu uzņēmību pret slimībām. Saules gaismu, kas aktivizē D vitamīna ražošanu, organisms var uzņemt ārpus telpām. Eiropā un Ziemeļvalstīs vasarā jāuzturas ārpus telpām. Turklāt mākslīgais apgaismojums var izjaukt bioloģiskā pulksteņa ritmu, kas savukārt var izraisīt uzmanības koncentrēšanas traucējumus, augstu asinsspiedienu un citas problēmas.

SIMPTOMI

Lai arī dienasgaismas trūkuma pazīmes nav acīmredzamas, tās tomēr ir jāuztver nopietni. Dienasgaisma veicina pareizu vielmaiņas darbību, tādēļ bieži ir novērojami tādi simptomi kā vispārējs nogurums un miega traucējumi. Miega traucējumi tiek saistīti arī ar tādām problēmām kā stress, depresija, sirds slimības, palielināta uzņēmība pret infekcijām.

RISINĀJUMI

Lielākā daļa no mums nemaz nenojauš, ka nepieciešams palielināt ikdienā uzņemtās dienasgaismas daudzumu. Tādēļ reizēm ir grūti rast motivāciju. Nedrīkst piemirst to, ka problēmas ir reālas, un, tās novēršot, varat būtiski uzlabot savu vispārējo dzīves kvalitāti.

Saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, saņemot vairāk dienasgaismas, tiek uzlabota gan veselība, gan garīgā labsajūta. Mēs varam piedāvāt dažas nelielas un vienkāršas izmaiņas, ko varat veikt jau šodien.

1.


Sekojiet (dabiskajai) gaismai

Mājās un darba vietā nodrošiniet pēc iespējas vairāk dienasgaismas. Mākslīgais apgaismojums nespēj nodrošināt visu to, ko spēj dienasgaisma, kas ir dabisks antidepresants, tādēļ kā galveno gaismas avotu centieties izmantot dienasgaismu, savukārt mākslīgo apgaismojumu izmantojiet tikai tad, kad tas ir patiešām nepieciešams. Novietojiet pusdienu galdu vai darba galdu tuvāk logam.

2.


Dodieties pastaigā

Kad vien ir iespēja, dodieties ārā un centieties regulāri vingrināt kājas. Liela daļa zinātnieku uzskata, ka katru dienu pavadot divas stundas dienasgaismā, tiek veicināta garīgā labsajūta.

3.


Iekļauties ritmā

Naktī telpai jābūt tumšai, savukārt dienā — gaismas piepildītai. Tikai tādos apstākļos mūsu organisms spēj pielāgoties tā dēvētajam “miega, darba, ikdienas” 24 stundu ritmam. Ja iespējams, guļamistaba jāiekārto austrumu pusē jeb tur, kur aust saule, jo īpaši pusaudžiem un jauniešiem, kuriem ir aizkavēta bioloģiskā pulksteņa darbība un bieži no rīta ir grūtības pamosties.

Vai vēlaties uzzināt vairāk?

PASKATĪTIES PLAŠĀK

Papildus jaunai ikdienas kārtībai, ir svarīgi ievērojami mainīt arī klimatu mājas iekštelpās. 90% sava laika mēs pavadām telpās, un 2/3 šī laika — savās mājās. Dzīves kvalitātes iekštelpās uzlabošana jāsāk ar savām mājām.

 

Pilnveidojiet esošās telpas

Padomājiet par to, kā “āru ienest iekšā”, lai mājās būtu vairāk dienasgaismas. Vairums no mums dzīvo pilsētvidē, tādēļ zināmā mērā mēs esam attālinājušies no dabas. Izvēlieties tādus logus un durvis, kuri telpā var palielināt dienasgaismas daudzumu, piemēram, jumta logi sniedz vairāk dienasgaismas nekā parastie logi.

Pārdomāti paplašiniet telpas

Plašākas telpas ir patīkamākas un mājīgākas. Pārbūvējiet vai paplašiniet bēniņus, izmantojot tādus risinājumus, kuri nodrošina vairāk svaiga gaisa un dienasgaismas.

Pārvākšanās uz citu mājokli

Meklējot jaunu mājokli, jāņem vērā, ka vecos īpašumos var būt tādi apstākļi, kas nelabvēlīgi ietekmē klimatu iekštelpās. Piemēram, noteikti pārliecinieties, vai pa logiem ieplūst pietiekams daudzums dienasgaismas — citādi apsveriet iespēju iebūvēt papildu logus vai durvis. Plānojot remontu, izvēlieties gaišākus krāsu toņus. Tādējādi tiks radīta virsma, kas labāk atstaro gaismu.


DIENASGAISMA VAR PAR 15% UZLABOT BĒRNU SPĒJU MĀCĪTIES

Pētījumos tiek pierādīts, ka labi apgaismotās telpās mācību process ir efektīvāks nekā vāji apgaismotās telpās. Nav šaubu, ka to pašu var apgalvot arī par mājām un darba vietu.

KAS JUMS BŪTU JĀDARA

Labāku gaisu un dienasgaismu mājās var iegūt dažādos veidos. Dažkārt to var panākt ātri un vienkārši, bet citkārt — ilgstoši, tomēr jebkurš no tiem nodrošina uzlabojumus ilgtermiņā.